Bībeles stunda Ikšķiles draudzē

2012. gada 11. aprīlī

1 Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.

2 "Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu pret manu pretinieku. Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā.

6 Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka? Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās? Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz.

Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?"

Par līdzību

Jēzus līdzība par Netaisno tiesnesi un atraitni ir atrodama vienīgi Lūkas evaņģēlijā, t.i., pieder pie Lūkas evaņģēlija unikālā satura. Salīdzinājumam vienīgi varētu noderēt citas vietas Lūkas evaņģēlijā, kur Jēzus māca par lūgšanu (piemēram, Lk.11:1-13 – Mūsu Tēvs un līdzība par drauga lūgšanu pēc maizes nakts vidū, kur arī Jēzus uzsver neatlaidību lūgšanā).

Interesanta ir paralēle ar Sīraha grāmatas, kur tiesnesis, kurš uzklausa nabaga atraitnes lūgšanas ir Dievs pats: „Bāriņa lūgšanu viņš nepametīs, nedz atraitni, kad tā savas asaras raud. Atraitnes asaras gan tek pār vaigu zemē, bet viņas brēc uz Debesīm pret to, kas tās izspiež. Kas Dievam kalpo labis prātis, tas taps pieņemts, un viņa lūgšana uzkāpj līdz Debesīm. Nabaga lūgšana iet Debesīs un nāk Dieva ausīs un stājas priekš Dieva acīm, un tas pats nesīs taisnu tiesu un turēs sodu. Tas Kungs nekavēsies un necietīsies ilgi, un satrieks tiem nežēlīgiem gurnus un maksās tiem pagāniem ar atriebšanu, kamēr Viņš visus pārgalvjus izdeldē un to netaisno scepterus sadauza.” (Sīraha gudrība 35:14-18)

Jēzus šo līdzību saka saviem sekotājiem, mācekļiem, turpinot sarunas, kas notiek ejot uz Jeruzālemi, vidū caur Samariju un Galileju (Lk.17:11), kur Viņš kādā ciemā dziedina 10 spitālīgos un tālāk atbild uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva Valstība.

Vairāki Bībeles pētnieki uzskata, ka šī līdzība ir noslēgums Jēzus sarunai par Cilvēka dēla nākšanu, kas aizsākas 17.nodaļā (17:20-37). Uz to mudina šīs līdzības noslēguma teikums par ticību tad, kad atnāks Cilvēka Dēls. Ja tas ir tā, tad šī līdzība ir kā mierinošs un stiprinošs noslēgums šai satraucošajai diskusijai par pēdējiem laikiem, proti, kā būs iespējams pastāvēt, vienīgi pastāvot lūgšanā.

Tomēr pats Jēzus vai evaņģēlists Lūka pats atklāj līdzības jēgu: „to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt..”. . Vairāki teologi šeit norādījuši, ka tas varētu norādīt uz tā saucamo „nerimtīgo lūgšanu”, līdzīgi, kā Pāvils raksta vēstulē 1.vēst. Tasaloniķiešiem 5:17 „lūdziet bez mitēšanās Dievu”. Taču šajā vietā tiek lietots vārds „adialeiptws”. Arī Efeziešiem 6:18 „ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi”, tiek lietots pavisam cits vārdu savienojums: „en panti kairwi”.Grieķu tekstā vārds „proseucesqai” izsaka tiešu lūgšanu, kas tiek veikta, izrunāta. Taču vārds „pantote” – vienmēr. Līdzīgi, kā Ps.38:18b – „manas sāpes pastāvīgi liek sevi manīt” vai Lk.24:53 – „bija allaž Templī, teica un slavēja Dievu”. Tas nozīmē, ka šeit varētu būt mudinājums pastāvīgi un allaž lūgt Dievu, neaizmirst savas lūgšanas un aizlūgt par visu, kas uz sirds.

Netaisnais tiesnesis

Kas ir tiesnesis? Parasti ikonogrāfijā un Bībeles ilustrācijās šis tiesnesis tiek tēlots, kā kungs vai pat kā ķēniņš, kurš nevēlas uzklausīt nabaga atraitni. Bībliskais izcelsmes avots tiesnešu amatam Israēlā ir kopš Mozus laikiem, kad Israēla tauta vēl gāja uz Apsolīto zemi, kad Mozus sievas tēvs, midiāniešu priesteris Jetrus ieteica savam znotam atvieglot tautas pārvaldīšanu, ieceļot soģus un tiesnešus pār desmitiem, simtiem un tūkstošiem (Ex.18:14-23). Tiesneši ar laiku atradās apdzīvotās vietās un pilsētās un konkrētā visiem zināmā vietā iztiesāja tautiešu strīdus un pieņēma sūdzības (bieži vien pilsētas vārtos, kur visi gāja garām). Protams, lai viņiem būtu reāla autoritāte arī piespriesto realizēt viņiem bija kādi izpildītāji, karavīri vai sardze. Visticamākais, soģis bija arī bagāts un ietekmīgs cilvēks vietējā pilsētā. Mūsdienās grūti pateikt, kādā veidā kļuva par tiesnesi, soģi, iespējams to iecēla kāda centrāla amatpersona (līdzīgi kā to darīja Mozus) diez vai viņu ievēlēja tauta, kā grieķu polisēs. Ietekmīguma dēļ šis amats bija izdevīgs. Līdz ar to varēja būt, ka par soģi kļūst cilvēks, kurš pats nav visai taisnīgs un godīgs.

Jēzus Kristus raksturo tiesnesi, kā visai nesvētu un netaisnu cilvēku: „kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās”. Tas nozīmē, ka šim tiesnesim bija vienaldzīgi reliģiski un goda argumenti, lai kaut ko darītu. Jēzus raksturo ļoti sliktu tiesnesi. Interesi izsauc tas, ka līdzībā īpaši uzsvērta tiesneša bezkaunība – 2 reizes teikts, ka viņš Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. Tam acīmredzami ir dziļāks iemesls:

• Bijība Dieva priekšā: „atziņas sākums” (Sal.pam.1:7); tie, kas Dievu bīstas ir ticīgi un taisnīgi ļaudis; Lūka attiecina vārdu „dievbijīgie” uz nejūdiem, kuri interesējas par jūdaismu (Ap.d.10:2,22,35; 13:16,26). Ikviens dievbijīgs tiesnesis uzskatītu par savu pienākumu atraitnes lietu izskatīt pirmām kārtām, jo to nosaka Tora un tā rīkoties ir labi (Deut.10:18; 14:29; 16:11;24:19-21; Jes.1:17,23; 10:2; Jer.5:28; Eceh.22:7)
• Kauns/gods cilvēku priekšā: Jēzus laika jūdu sabiedrībā goda jūtas bija nozīmīgas; laba slava sabiedrībā bija vērtība īpaši priekš sabiedrības elites pārstāvjiem. Būt par „labu tiesnesi” sabiedrības acīs bija vērtība. Visticamākais, ka Jēzus vēlējās pavēstīt, ka šis tiesnesis neturēja par vērtību būt par „labu tiesnesi”.

Atraitne

Jūdu patriarhālajā sabiedrībā sievai palikt bez vīra nozīmē palikt bez uzturētāja, aizstāvja un arī sabiedriskā stāvokļa. Rutes grāmatā ir aprakstīts atraitnes stāvoklis. Boāss aprec Ruti arī tādēļ, ka viņai vajadzīgs patvērums un sociālais statuss. Atraitne netika uzskatīta par pilnvērtīgu un līdzvērtīgu sabiedrības locekli pašu par sevi. Noteikti ir vajadzīgs kāds vīrs, kas par viņu iestājas. Vēl ļaunāk, ja atraitne ir nabadzīga. Tas nozīmēja, ka viņai nav izredžu no jauna apprecēties, jo viņa nav pievilcīga partija.

Tādēļ arī netaisnais tiesnesis nemaz necenšas piepūlēties un uzklausīt nabaga atraitnes lūgumus. Līdzības teksts atklāj, ka nabaga atraitne savus lūgumus izsaka nemitīgi un neatlaidīgi, jo tiek lietots ilgstošais darbības vārda laiks – prceto pros auton (nāk pie viņa).

Interesanta iezīme, ka tā laika sabiedrībā sociāli neaizsargātai sievietei netika pieskaitīts par noziegumu publiski kliegt uz sabiedrības elites pārstāvi, ja tas ir izmisuma jautājums. Vīriešiem šāda rīcība būtu nepieļaujama. Visticamākais, ka šī atraitne bijusi sevišķi uzstājīga, pat nekaunīga savā neatlaidībā iztiesāt viņas lietu vai iestāties par viņas interesēm.

Līdzības skaidrojums

Līdzības atrisinājums notiek kad netaisnais tiesnesis sevī pieņem lēmumu, līdzīgi kā to darīja pazudušais dēls un negodīgais nama pārvaldnieks. Sevī pieņemtais lēmums nes risinājumu atraitnes bezcerīgajā situācijā.

Kādēļ netaisnais tiesnesis tomēr izlemj izspriest atraitnes lietu? – šeit pamatā ir 2 skaidrojumi:

• Grieķu vārds upopiaxhme nozīmē sist sejā, uzsitot zilumus zem acīm – tas nozīmē, ka tiesnesis piedzīvo tādu nekaunīgu uzmācību no nabaga atraitnes puses, ka miera dēļ vēlas izspriest viņas lietu, lai atbrīvotos no tās.
• Netaisnais tiesnesis tomēr izjūt kaunu, ka kāda nabaga atraitne viņu publiski apsauc vai pat pazemo par to, ka vilcinās ar viņas lietas izspriešanu. Stiprais izteiciens drīzāk liecina par ironiju tiesneša iekšējā dialogā.

Jēzus līdzības centrā nostāda nevis nabaga atraitni, kurai vajadzīga tiesiskā aizstāvība, bet gan netaisno tiesnesi, līdzīgi, kā tas ir līdzībā par netaisno nama pārvaldnieku. Interesanti, ka mēs redzam un saprotam, ka netaisnā tiesneša tēls tiek izmantots, lai skaidrotu Dieva rīcību vai rīcības nogaidīšanu. Tas nenozīmē, ka Dievs ir šāds netaisnais tiesnesis, nekaunīgs un cinisks. Šeit drīzāk ir runa par to, kādi ir cilvēku priekšstati, kāds ir Dievs pret ticīgajiem, ja Viņš neuzklausa mūsu lūgšanas pēc palīdzības un aizstāvības – tāds kā netaisnais tiesnesis. Jēzus tieši to uzsver savā līdzības skaidrojumā: Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās? Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz.

Jēzus līdzības skaidrojums palīdz iedziļināties Viņa domā, kādēļ Viņš šo līdzību vispār saka – lai klausītāji mācītos vēl vienu Dieva raksturīgo iezīmi – Viņa līdzjūtību un žēlsirdību pret grēciniekiem.  Mēs pazīstam Dievu, kurš ir pacietīgs un bagāts žēlsirdībā, kurš nesaskaņas nepaturēs mūžīgi un kuram nav vajadzīga grēcinieku nāve, bet, lai viņi atgriežas no saviem grēkiem. Jēzus izmanto netaisnā tiesneša tēlu, lai tomēr savus klausītājus pievestu pie atklāsmes, ka Tēvs spriež tiesu pār visiem – labiem un ļauniem – ar žēlsirdību un pacietību. Šeit 7.p. tiek lietots vārds makrotumei, kas izsaka Dieva pacietību, šajā gadījumā, kā vilcināšanos. Bet Dieva vilcināšanās ir ar Viņam zināmiem iemesliem, lai pēc iespējas vairāki atgrieztos un iemantotu mūžīgo dzīvību. Šādā izpratnē Dieva lēmums un spriedums ir caur Jēzus Kristus Upuri un Augšāmcelšanos – izredzētajiem tā ir Mūžīgā Dzīvība Dievā.

Līdz ar to arī Jēzus pēdējā frāze (Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?) kļūst saprotamāka – runa ir par ticību, ka Dievs ir nevis netaisnais tiesnesis, bet pacietīgais un žēlsirdīgais Dievs. Iespējams, šeit Jēzus ir ietvēris arī augšminēto Evaņģēlija centrālo vēsti. Līdz ar to iespējams, Jēzus Kristus mudina mūs pastāvēt saiknē ar Dievu, lai Baznīca nepazaudē tās kodolu – ticību uz Dieva taisno tiesu Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Viņa taisnā tiesa nes pestīšanu visiem grēciniekiem, kuri tam tic.