Ķenča lūgšana

Judica, 2012. gada 25. martā

35 Tad Jēkabs un Jānis, Cebedeja dēli, pie Viņa piegāja un Tam sacīja: "Mācītāj, mēs gribam, ka Tu mums darītu, ko Tev lūgsim." 36 Un Viņš uz tiem sacīja: "Ko jūs gribat, lai Es jums daru?" 37 Bet tie Viņam sacīja: "Dod mums, ka mēs varam sēdēt Tavā godībā, viens pa Tavu labo roku un otrs pa kreiso roku." 38 Bet Jēzus tiem sacīja: "Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeru, vai tapt kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?" 39 Bet tie uz Viņu sacīja: "Varam." Bet Jēzus tiem sacīja: "Jūs gan to biķeri dzersit, ko Es dzeru, un tapsit kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts. 40 Bet sēdēt pie Manas labās vai kreisās rokas Man nepiederas dot, bet tiks piešķirts tiem, kuriem tas ir sataisīts."

41 Un, kad tie desmit to dzirdēja, tad tie sāka skaisties par Jēkabu un Jāni. 42 Bet Jēzus tos pasauca un saka tiem: "Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež, un viņu lielie kungi tām dara pāri. 43 Bet tā lai nav jūsu starpā; bet, ja kas no jums grib tapt liels, tas lai ir jūsu sulainis. 44 Un, ja kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir visu kalps. 45 Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem."

Mk.10:35-45

"Ak, mīļais kungs Dievs un Pestītājs! tu nu redzi manu ceļu un zini, ka es nebraucu vis, dzīdamies pēc pasaules goda un kārumiem, bet meklēju un lūdzu tik to, lai tu dotu mērnieciņa cienīgam tēvam tādu prātu, ka viņš man piešķirtu dziļās ielejas pļaviņu, zirņu kalna tīrumiņus un tās ataudziņas gar Slamstu un Šmakānu robežām. Gan otrs saimnieks – Tu jau gan viņu zini – saka un rāda mērnieciņa cienīgam tēvam, ka tām ataugām vajagot krist viņa robežā, jo tās esot, kā sacīt jāsaka, no manas puses taisni aiz viņa mājas, bet tu vari likt mērnieciņa cienīgam tēvam, lai viņš dod man tās liekā gabalā un otram saimniekam jeb manam pušelniekam, kura vārds, kā zini, ir Pāvuls, var iedot kaut kur kādu gabalu vietā."

 

Vai jūs zināt, kam pieder šī lūgšana? – Pareizi, tā ir slavenā Ķenča lūgšana no brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki”. Vai tā vispār bija lūgšana? – katrā ziņā no Ķenča puses tas tā bija domāts – ka Dievs būs viņa pusē, ka ar Dievu var slēgt kādu vienošanos, sev par labu.

Šajā lūgšanā mēs varam ievērot cik citreiz savtīgas ir mūsu vēlmes un arī mūsu lūgšanas – par ko mēs lūdzam – par sevi vai citiem?

 

Līdzīga doma bija Cebadeja dēliem, Jēkabam un Jānim, kuri nāca pie Jēzus, lai nokārtotu savas lietas. Protams ir zināma un liela atšķirība starp izteikti savtīgām un materiālām vēlmēm, kādas bija Ķencim un starp Jēkaba un Jāņa vēlēšanos būt par tuvākajiem Jēzus līdzstrādniekiem Viņa Valstībā – godībā.

Tomēr Jēkabs un Jānis lūdza pēc tik pat tālas lietas no Dieva Dēla, kā Ķenča gribētie zemes gabali pie Pāvula mājām.

Jānis un Jēkabs lūdz pēc varas un godības. Tā savādi ir par to lasīt, zinot abu apustuļu tuvību Jēzum un viņu tālāko dzīves likteni. Tas tikai atklāj rūgtu patiesību – Kristus aicināja savā kalpošanā grēciniekus, kādi esam arī mēs. Un tas ir labi, ka Viņš tik brīnišķi pārveidojis šos abus brāļus, kas izdarīja lielus darbus.

 

Kādēļ abi Cebadeja dēli šādi rīkojās? – tur bija zināms pamats. Mācekļi vēl nesaprot, kas ir jāpaveic viņu skolotājam. Jūdu tautā priekšstats par Mesiju ir pavisam citādāks, kādu likteni Kristum ir paredzējis Dievs. Viņi domā, ka Mesija nāk, lai valdītu – kā dievišķs ķēniņš, valsts prezidents, kā ANO ģenerālsekretārs. Tādēļ arī saprotams kādēļ Jānis un Jēkabs nāk un lūdz, lai Jēzus dāvā viņiem goda vietas Godībā. Viņi nodrošina sev labākās vietas gaidāmajā Mesijas valstī.
Līdzīgas spēles iespējams pamanīt mūsu valsts Saeimā – deputāti tirgojas ar balsīm, veido koalīcijas, vienojas, iet uz kompromisiem. Tās ir varas spēles. Šajā notikumā Jēzus māca saviem apustuļiem jaunu (baznīcisku) izpratni.

Notikums pirmajā brīdī var šķist pavisam triviāls: mācekļi savā starpā cīnās par autoritāti, kurš būs pirmais, vadošais, noteicošais tūlīt pēc Skolotāja. Cīņa par varu. Cilvēciska parādība. Bet Baznīcā šāda veida rīcība tiek nosodīta – kāpēc? Kāpēc Baznīcā cilvēks nedrīkstētu cīnīties par varu tādā pašā veidā, kā to dara demokrātiskā valstī – vēlēšanu kampaņas, sevis izcelšana, citu noniecināšana u.t.t.?

Kristus saviem mācekļiem atklāj negaidīti jaunus autoritātes un varas principus, kuriem ir jāvalda Baznīcā:

  • kā nokļūst pie varas – nevis caur iekarošanu, uzpirkšanu vai manipulācijām, bet caur kalpošanu, sevis neizcelšanu, pazemību, arī ciešanu ceļā un garīgajām cīņām (pret saviem trūkumiem un kārdinājumiem).
    To var salīdzināt ar Kristus piemēru: Fil.2:6-10: „Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kurš Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, 7 bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; 8 un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! 9 Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem, 10 lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē.”
  • Bet tā ir citāda vara, kā pasaulē! Un kurš ir autoritāte – nevis tas, kurš valda, dod pavēles, kuram ir nauda un ieroči, arī ne vienmēr tas, kurš ir gudrs, bet tas, kurš ir ieguvis dvēseles briedumu, vienkāršību, skaidrību, cilvēku mīlestību, labestību;
  • kāda ir vadīšana – nevis padoto apspiešana, izmantošana un viņu iebiedēšana, brīvības ierobežošana, bet izprašana, esot līdzās, vajadzību apmierināšana, mērķu nospraušana, motivēšana, atbalsts, rūpes – tā ir kalpošana un uzupurēšanās.

Dieva valstī varas tehnoloģija un filosofija ir it kā apvērsta otrādi

  1. pazemīgais un savas iekšējās cīņas izcīnījušais kļūst par vadītāju;
  2. vadīšana ir kalpošana.

Baznīcā ir divējāda autoritāšu un varas kārtība – cilvēku un Dieva nosacītā:

  • Cilvēki Baznīcā ievēl un ieceļ bīskapus, mācītājus, prāvestus, evaņģēlistus, priekšniekus un skolotājus. Viņi pārvalda baznīcu kā struktūru un ārēju iestādījumu, kurā iespējams iestāties un izstāties, dibināt draudzes un iestādes, izvirzīties un krist, pieņemt lēmumus balsojot, sūdzēties un diskutēt. Tomēr tam jānotiek ar citādāku attieksmi -
  • Dievs izvēlas un dzīves gaitā izvirza tādus cilvēkus, pie kuriem daudzi dodas, lai smeltos ticības pieredzi, garīgu spēku, atziņu. Šie cilvēki veido dzīvo un neredzamo Baznīcu, kas mīt ticīgo sirdīs un tiek nodota no sirds uz sirdi. Šie cilvēki ir garīgās autoritātes. Bieži gadās, ka sakrīt garīgās un struktūras autoritātes, bet var arī nesakrist.

Kristus aicina savus mācekļus pārvērtēt savu attieksmi un savu rīcību – kāda ir mana tiesa? Kādi ir mani varas principi – vai tie sakrīt ar Kristus dotajiem? Vai esmu gatavs dot brīvību tiem cilvēkiem, kuri ir man līdzās – ļaut viņiem pieaugt, pašiem noteikt savu dzīvi – ļaut mani mīlēt tā kā viņi to prot un spēj.

Kā es varu iegūt spējas būt pazemīgam, kalpot, uzupurēties – ar to amatu, stāvokli sabiedrībā, kas man ir dots?

  • Saprotot, ka laba vadīšana ir kalpošana, nevis valdīšana pār cilvēkiem – nevis izmantot, bet vadīt ļaudis viņu pašu labā, nedomājot par savu labumu.
  • Dievs ir mans skolotājs – Viņš liek piedzīvot situācijas, kas mani maina, spiež mainīties (bet tā ir tāda piespiedu dzīves skola, pret paša gribu un izpratni). Viņš man parāda kā darīt un pieved vajadzīgos cilvēkus.
  • Lielās lietas nāk caur un pēc mazajām – kad es tieku galā ar ikdienas izaicinājumiem, man tiek dots izcīnīt lielākas cīņas un uzveikt spēcīgākus kārdinājumus. Tas pakāpeniski maina cilvēku. Taču šeit ir vajadzīga manis paša principiāla apņemšanās cīnīties, mainīties, tiekties pēc tā jaunā, ko varētu Dievs dot.
  • Svētais Gars uzdāvina kādas rakstura kvalitātes, kuras nepieciešams vēl izkopt un attīstīt

Baznīcā mācekļi aicināti nevis cīnīties viens pret otru, kā sāncenšiem, par varu, bet par to, lai visi iegūst Kristus dāvāto kausu – NEMIRSTĪBU.

Mēs cīnāmies pret tumsu, tomēr tā ir citāda cīņa. Mūsu cīņa ir nevis pret tumsas varu, kas mūs piemāna, pavedina grēkot, darīt ļaunu un mūs apsūdz, bet šī cīņa ir par Dieva vietu mūsu dzīvēs – vairāk vietas Viņam, mazāk vietas priekš egoisma.

 


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!