Līdzība par pazudušo dēlu

Bībeles stunda Ikšķiles draudzē

2011. gada 6. decembrī

Un Viņš sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!- Tad viņš starp tiem sadalīja mantu.

Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams. Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt. Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt. Un viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas, ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva.

Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!

Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet, viņam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu un to skūpstīja. Bet dēls tam sacīja: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.

Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās; atnesiet baroto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies, jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.- Un viņi sāka līksmoties.

Bet vecākais dēls bija uz lauka; kad nu viņš tuvojās mājām, viņš izdzirda mūzikas skaņas un dejas troksni, un, piesaucis vienu no kalpiem, viņš tam jautāja, kas tas esot. Tas viņam atbildēja: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir licis nokaut baroto teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis. Tad viņš apskaitās un negribēja iet iekšā, bet tēvs iznāca un aicināja viņu iekšā.

Bet tas atbildēja un sacīja tēvam: redzi, tik daudz gadu es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu bausli, bet tu man ne reizi neesi devis ne kazlēnu, lai es būtu varējis līksmoties ar saviem draugiem, bet tagad, kur šis tavs dēls ir pārnācis, kas savu mantu izšķērdējis ar netiklām sievām, tu viņam esi licis nokaut baroto teļu!

Bet tas viņam atbildēja: dēls, tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs, bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts."

Lūkas ev. 15:11-32

 

Līdzība par pazudušo dēlu ir viena no spilgtākajām Jēzus līdzībām visos 4 evaņģēlijos. Šajā līdzībā mēs varam ievērot Jaunās Derības Vēsts būtību. Vienīgais, kas šajā vēstī netiek uzsvērts, ir Dieva Dēla upuris par grēcinieku. Jo šajā līdzībā Jēzus vairāk uzmanības pievērš Tēva pieņemošajai žēlsirdībai pret pazudušo, kurš vairāk būtu pelnījis atraidīšanu.

Kā jau iepriekšējā Bībeles stundā runājām, Lūkas evaņģēlija 15.nodaļas 3 līdzības ir savstarpēji saistītas, tajās iespējams ieverot pakāpenisku vēstījuma attīstību. Līdzībās par pazudušo avi un pažudušo grasi tiek atklāts pazudušā pasīvā loma atrašanā un uzsvērts meklētāja darbs un prieks par atrašanu.

Līdzībā par pazudušo dēlu mēs varam ievērot cilvēcisko faktoru. Tas sliecas uz pazušanu un kļūdīšanos. Turklāt pazudušā dēla līdzībā Jēzus visvairāk uzsver kopības nozīmi – kopības zaudējums (tēvam un dēlam), tad tās aptveršanu un atgriešanos, bet visbeidzot arī pieņemšanu (tēva pieņemšanu un vecākā dēla nepieņemšanu).

 Līdz ar to visās 3 līdzībās kopīgais: zaudēšana, atgriešana, prieks un aicinājums pievienoties prieka pilnajam mielastam[1].


Konteksts

Jēzus šo līdzību saka vispirms rakstu mācītājiem un farizejiem, kuri kurnēja, ka Jēzus Nācarietis pieņem visādus muitniekus, netikles un grēciniekus un sēž pie viena galda ar tiem. Protams, šajā notikumā klātesoši ir arī muitnieki un atstumtie. Vieniem Jēzus māca evaņģēlija būtību, citiem apliecina Dieva žēlsirdību. Jēzus pats, ar savu rīcību apliecina Dieva pretimnākšanu un atvērtību tiem, kuri atgriežas.

Tādēļ līdzība dalās 2 tematiskās daļās –

  • pazudušais dēls un viņa tēvs (Lk.15:11-24) – Jēzus uzrunājamā grupa – farizeji un rakstu mācītāji;
  • vecākais dēls un viņa tēvs (Lk.15:25-32) – Jēzus uzrunājamā grupa – muitnieki un grēcienieki.

Līdzības galvenie aspekti un interpretācija

Pazudušais dēls ir jaunākais. Jūdu patriarhālajā sabiedrībā saskaņā ar Vecās Derības nosacījumiem jaunākais dēls nav galvenais mantinieks. Tas nozīmē, ka viņš, iespējams, jutās apdalīts un sarūgtināts un nevēlējās kalpot vecākajam dēlam, kad tēvs mirs.

Pieprasījums pēc sava mantojuma tēvam dzīvam esot (12a.p.), arī mūsu kultūrā ir skandalozs un dziļa necieņa pret tēvu. Bet pēc Austrumu parašām tas pat nozīmē, ka dēls vēlas, lai tēvs mirst[2] – pamest tēva namu uz neatgriešanos, saraut jebkādas attiecības. Tas raksturo dziļo attiecību problēmu no jaunākā dēla puses.

Tēvs sadala mantojumu starp abiem dēliem (12b.p.) – nozīmēja vismaz daļas no mantas pārdošanu. Šāda rīcība Austrumu sabiedrībā ir neiedomājama. Parasti mantojumu nesadalīja kamēr tēvs dzīvs. Vispirms tas jānovērtē. Bez tam, ja sabiedrība to neatbalsta, tad nebūtu godīgu un labu pircēju, izņemot spekulantus, kuri piktu pa lēto. Tas nozīmē, ka tas ir ļoti sarūgtinošs process priekš tēva, kurš šo mantu ir ieguvis.
Tradicionāli vecākais saņēma 2/3 un jaunākais 1/3, bet māsas pienākošos pūra tiesu. Apkārtējiem droši vien šāda tēva rīcība būtu ārprātīga un skandaloza, bet tā arī atklātu tēva dziļo mīlestību.  Neviens tēvs tajos laikos neatļautos šādi rīkoties. Zīmīgi, ka tēvs sadala savu mantojumu starp abiem dēliem, nevis tikai dod jaunākajiem. Vecākais zina savu mantojuma daļu, tomēr paliek pie tēva.

Kāpēc tēvs tik ekstrēmi rīkojas? – ļauj dēlam darīt neprātības, dod lielu naudu, palaiž nevis uzstāj palikt vai padzen no mājām vai atstāj bez mantojuma. Vai tā ir rakstura vājuma izpausme? Vienīgais patiesais iemesls ir tēva mīlestība un cerība, ka reiz dēls nāks pie prāta un atgriezīsies, atceroties, ko viņš tā dēļ bija darījis.

Dēls aizceļo uz tālu zemi tādēļ, ka pēc šādas skandalozas rīcības neviens tuvāko novadu pilsonis viņu nepieņemtu savā namā un nevēlētos saistīties kādos darījumos, jo cilvēks, kurš nodevis savu tēvu nebūs uzticams kompanjons.


Pazudušā dēla dzīvesveids tālajā zemē tiek skaidrots kā palaidnīga dzīvošana (aswtws) – Lk.15:13. Tas netiek konkrētāk skaidrots. Vienīgi vecākais dēls savam tēvam to beigās raksturo, kā jaunākā brāļa amorālo dzīvošanu ar netiklām sievām. Izrādās, ka seno Austrumu valodu tulkojumos (sīriešu, arābu) šeit netiek lietoti atbilstoši vārdi, bet drīzāk neapdomīga un neprasmīga rīkošanās ar naudu. Drīzāk vecākais dēls tēvam pārspīlēja brāļa grēkus, lai pamatotu domu, kāpēc to nevajadzēja pieņemt atpakaļ un svinēt.

Bezcerīgais stāvoklis svešajā zemē iestājas pēc mantas izšķērdēšanas un bada iestāšanās. Parasti ārzemniekiem īpaši nesniedz atbalstu, ja zemē iestājas bads. Vēl tas raksturo jaunākā dēla draugus, kuri viņu atbalstīja, kamēr viņam bija nauda, bet, kad tā beidzās un iestājās posts, tad atstāja to likteņa varā. Jaunākajam dēlam bija jāpiedzīvo pilnīgs kritiens, lai viņš spētu novērtēt savu patieso stāvokli.

  • Ar sava Tēva nodevība viņs izstumts no savas ģimenes
  • Darbs pie neebrēja nozīmēja negodu, savas tautas nodevību;
  • Cūku ganīšana nozīmēja nešķīstību, arī reliģisko principu nodošanu, apgānīšanos;
  • Cūku ēdiena ēšana nozīmē cilvēciskā goda zaudēšanu.

Pazudušā dēla atgriešanās notiek tikai tad, kad viņš zaudē jebkādu cieņu. Tas raksturo viņa sirds nocietināšanos pirms tam. Tomēr pazudušā dēla atgriešanās nenotiek uzreiz, tai ir vairāki posmi:

  • Nākšana pie atziņas (15:17) – labāk atgriezties pie tēva un izlūgties algādža vietu – sākumā dēls nebija nonācis pie patiesas grēku s;udzēšanas;
  • Savu grēku un kļūdu atzīšana (15:18-19) – tas ir bijis grēks pret debesīm un pret tēvu –
    iestudējums sakāmajam tēvam;
  • Tēva sastapšana (15:21) – savas vainas un grēku izsūdzēšana: es neesmu cienīgs būt par tavu dēlu…

Lūgdams algādža vietu pie sava tēva, pazudušais dēls vēlas atgriezties pie tēva ar zināmu pašcieņu un godīguma izpratni. Viņš neiegūtu ģimenes locekļa tiesības, bet ar laiku varētu atdot tēvam parādu un iegūt finansiālu patstāvību. Farizejiem  un rakstu mācītājiem šāda atgriešanās liktos loģiska un godīga, tomēr tā neatbilst Jēzus nestajai Vēstij. Tas ir Bauslības ceļš – patiesi atzīt savus grēkus un izpirkt savas vainas. Tā ir atgriešanās cilvēciskajā spēkā un iniciatīvā, kas tomēr neietver Dieva pilnīgu žēlastību.

Tēva pieņemšana tiek īpaši uzsvērta Jēzus sacītajā. Tā atkal klausītājiem liktu izbrīnā noelsties, jo tā nerīkotos parastais tēvs, kuru nodevis jaunākais dēls:

  • Tēvs priecājas par necienīgā un nodevīgā dēla atgriešanos – dēls neko nav darījis, kas viņu kvalificētu par cienīgu atgriezties
  • Tēvs skrien pie dēla tikko viņš to ierauga tālumā – tas izsaka patiesu gatavību dēlam piedot un atgūt, turklāt tas liecina par to, ka tēvs katru dienu gaidīja atpakaļ savu pazudušo dēlu.
    ** Austrumos svarīgi ļaudis nekad neskrien. Skriešana apkaunotu svarīgu cilvēku. Tēva skriešana pie dēla atklāj, ka tēvam bija vienalga par sabiedrisko vērtējumu dēla atgūšanas dēļ.
  • Tēva prieks, skriešana pretim dēlam un publiska apliecināšana, ka dēls tiek uzņemts atpakaļ ģimenē notiek pirms dēls izsaka savu grēku nožēlu un lūgumu. – Tas tā pārsteidz dēlu, ka tas vairs nesaka savu pārdomāto (iestudēto) grēksūdzes tekstu, bet pasaka kaut ko vairāk – neprasa, lai viņu pieņem par algādzi un saka, ka nav cienīgs, ka tēvs viņu sauc par dēlu (viņa pārdomātajā tekstā bija, ka citi viņu sauc par dēlu).
  • Dēls saprot, ka tēvam galvenais nav zaudētie īpašumi un nauda, bet sarautās attiecības, kuru dēļ tēvs gatavs pazemoties un pārkāpt ierastās uzvedības un taisnīguma normas. Viņa atjaunošana dēla statusā var būt tikai tēva dāvana.
  • Tēvs izdara visu, lai ciema sabiedrība redzētu, ka dēls uzņemts atpakaļ ģimenē – tēva skūpsts, gredzens, kurpes. Barotā teļa kaušana un sataisīšana sniedz iespēju kolektīvi atzīmēt dēla atgriešanos. Jo tik ļoti liela dzīvnieka kaušana nozīmē daudzu cilvēku uzaicināšanu namā.

Tēvs raksturo situāciju: jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts  Tas izsaka tēva jūtas, bet tas varētu izteikt paralēles ar citiem Svēto Rakstu tekstiem – līdzīgi kā Jēkabs domāja par dēlu Jāzepu (Gen.37-50) un Jonu, kuram vajadzēja būt mirušam, bet viņš ir dzīvs, lai daudziem nestu Vēsti un kalpotu Dievam. Tā ir Dieva žēlastība, kas to paglābusi!

  • Otrs skaidrojums – saikne ar Kristību – zudušie, kas tiek atrasti un mirušie, kas tiek vesti pie dzīvības.

Vecākais brālis un tēvs

Teksta uzbūve liecina, ka tēma par vecāko dēlu ir kā paralēls un līdzvērtīgs vēstījums.

Vecākais dēls atrodas uz lauka, lai strādātu. Tas viņu nošķir no spilgtajiem notikumiem, bet iespējams, arī raksturo viņa attālināšanos no tēva. Jāatceras, ka tēvs jau pirms gadiem bija sadalījis īpašumu starp saviem dēliem. Vecākajam tas iespējams vairojis varas apziņu.

Saskaņā ar tā laika un apvidus tradīcijām, vecākajam dēlam pienākas būt par galveno svētku organizētāju, lai tēvs varētu būt pie viesiem. Šajā gadījumā tas tā nenotiek. Iespējams tēvs jau nojauta viņa reakciju, taču iespējams, ka šeit tēvs ir vienkārši steidzies organizēt svinības nepasaucot vecāko dēlu no lauka.

Vecākā dēla reakcija ir cilvēciski loģiska -  dusmas. Tomēr no teksta attīstības zināms, ka viņš dusmojās ne tik daudz par tēva neprātīgo piedošanu, bet problēma ir tieši mielasts jaunākajam dēlam par godu.
Vecākais dēls atsakās būt mielastā kopā ar tēvu un brāli – kopības saraušanas publisks žests.

K.Beilijs savā grāmatā „Poet and Peasant” uzskaita 7 vecākā dēlus apvainojumus tēvam:

  1. Necienīgi uzrunā savu tēvu;
  2. Vecākā dēla attieksme un gars ir kā vergam, nevis kā dēlam;
  3. Dēls publiski aivainojis tēvu, tomēr saka: „nekad neesmu pārkāpis tavu bausli”;
  4. Apsūdzība negodīgumā – ne reizi nav devis kazlēnu viņam kopā ar draugiem;
  5. Vecākais dēls apgalvo, ka viņs nepieder pie ģimenes locekļiem;
  6. Vecākajam dēlam pamats līksmībai ir vakars kopā ar dragiem, nevis jaunākā brāļa atgriešanās mājās;
  7. Vecākais dēls uzbrūk jaunākajam, apsūdzot, ka tas dzīvojis ar netiklēm.

Tēva atbildes rekcija ir paradoksāli mierīga un bez aizvainojuma, tomēr viņš nemaina savu pozīciju. Galvenais, ko tēvs vecākajam dēlam pasaka – vecākā dēla vieta namā un viņam pienācīgā mantojuma daļa netiek apdraudēta. Tēva atbildē nav ne miņas no dusmām, tiesāšanas, kritikas vai noraidījuma par vecākā dēla apvainojumiem.  Tēvs turpina ar mielasta pieminēšanu precīzi ar tiem pašiem vārdiem, kā viņš bija teicis kalpiem. Tas visticamāk ir mērķtiecīgs uzsvars, ka šiem vārdiem ir dziļāka nozīme – norāde uz mielasta nepieciešamību, lai pazudušie un mirušie tiktu atjaunoti sadraudzībā un kopienā.

Līdzība noslēdzas bez atrisinājuma priekš vecākā dēla. Tas visticamāk norāda, ka tas ir Jēzus apzināts izteiksmes veids – likt padomāt klātesošajiem farizejiem un rakstu mācītājiem, kuri rīkojas tieši tāpat kā vecākais dēls – izrādot dusmas par muitnieku un grēcinieku pieņemšanu mielastā ar Jēzu Nācarieti.

 Būtībā līdzības stāstījums atklāj, ka vecākais dēls ir tikpat pazudis kā jaunākais dēls, tikai nav piedzīvojis pilnīgas savas maldīšanās sekas – pilnīgu pazemojumu. Tomēr, neskatoties uz jebko, tēvs ir atvērts arī vecākajam dēlam. Tēvs vēlas abus dēlus – pazudušos un mājās kalpojošos.



[1] Artūrs Džasts „Lūkas evaņģēlijs”, 629.pp.

[2] A.Džasts „Lūkas evaņģēlijs”, 631.lpp. un K.Bailey „Poet and Peasant”, 161-169.lpp.

 


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!